Vakar Apple ne tikai atjaunināja savus iMac un Mac Pro, bet arī izlaida divus pilnīgi jaunus produktus.

Pirmais, pats svarīgākais un ar vislielāko potenciālu nākotnē ir Magic Trackpad:

Kurš ideāli sader kopā ar Apple klaviatūru:

Personīgi es lietojot MacBook Pro esmu tik ļoti pieradis pie Trackpad’a un tas man liekas tik ļoti ērts, ka vairs nav nekādas vēlēšanās lietot peli, un nu arī visiem stacionāro Mac’u īpašniekiem būs visas iespējas aizstāt peli ar daudz reižu labāku alternatīvu. Daudziem cilvēkiem gan šī skārienjūtīgā tehnoloģija tik ļoti neiet pie sirds, arī es sākotnēji pirms MacBook iegādes skatījos uz to diezgan skeptiski, ka nekas labs un ērts salīdzinoši ar peli tas nevar būt, bet manas domas krasi mainijās, jau pēc dažām dienām. Tā kā, ja man piemēram būtu iMac’s, tad es noteikti iegādātos arī Magic Trackpad.

Otrs jaunais un ģeniālais Apple produkts ir Battery Charger:

Stilīgs bateriju lādētājs ar komplektā iekļautām sešām baterijām. A Must-Have!

Klejojot pa interneta plašumiem ieskatījos Latvijas skatītāko filmu TOPā par pagajūšo nedēļu un biju pamatīgi šokēts par Toy Story 3 un Shrek Forever After kino apmeklējumu skaitu Latvijā. Tātad pēc pirmās nedēļas nogales Šreku bija apmeklējis 19051 cilvēks, savukārt Toy Story 3 pirmajā nedēļas nogalē bija apmeklējuši tikai 3239 cilvēki. Bet tas vēl nav viss, jo tagad pēc trešās nedēļas Latvijā Toy Story 3 kopējais apmeklējums ir 13824 un izskatās, ka maksimums filma varētu izspiest kādus ~20000 apmeklējumus, savukārt Šreks pēc trešās nedēļas nogales bija savācis 62676 apmeklējumus un pašreiz Šreks nu jau pēc astotās nedēļas Latvijā kopumā ir savācis 94753(!) apmeklējumus. At first I was like wtf… But then I was like WHAT THE FUCK? Jo visā pasaulē (it īpaši ASV) Toy Story 3 ir apmeklētākā filma par Šreku, nemaz nerunājot, ka Šreks ir kaka un iepriekšējā daļa arī bija kaka, savukārt Toy Story 3 ir patiesi izcila animācijas filma kā bērniem, tā arī pieaugušajiem ar patiesi sirsnīgu stāstu, ļoti interesantiem personāžiem, labu humoru un perfektu, bet reizē arī skumīgu nobeigumu. Tā kā es nesaprotu kāpēc Latvijā Toy Story 3 ir tik maz skatījušies, jo filmai ir 3D versijas, gan latviski un krieviski. Var jau skaidrot ar karsto vasaru un to, ka nav ENG versijas, bet vienalga tik mazs apmeklējums ir smieklīgs, it īpaši, kad Šreks ir savācis tik daudz.

Vakar San Diego notiekošajā ikgadējā gīku festivālā “Comic-Con” pati svarīgākā bija Marvel gaidāmo filmu prezentācija. Pirmais tika prezentēts īss video no “Captain America”, savukārt pilnvērtīgu treileri režisors Joe Johnston sola uz gada beigām. Tālāk sekoja pilnvērtīgs “Thor” filmas treileris, kurš diemžēl vēl internetos nav nopublicēts un pagaidām vēl nav zināms kad tas varētu notikt. Jebkurā gadījumā pēc atsauksmēm un treilera apraksta izklausās, ka “Thor” būs ļoti episka filma, kas īstenībā jau tāpat sen bija zināms.

Turpinājumā tam visam sekoja pasākuma lielā kulminācija, kad uz skatuves uznāca visi galvenie aktieri, kas piedalīsies mega filmā “Avengers”:

Saite uz video.

Episks izcilu aktieru sastāvs. Filma būs, kas milzīgs, vērienīgs – praktiski jebkura komiksu filmu cienītāju sapņu piepildījums. Vienīgā nepatīkamā vēsts, ka Edvardu Nortonu, kurš attēloja Brūsu Banneru iekš “Incredible Hulk” filmā “Avengers” nomainīs aktieris Marks Rufalo. Jau otrā reize, kad Marvel nomaina kādu aktieri. Bet par to Atriebēju komandu papildinās Džeremijs Renners Hawkeye lomā.

Tad nu jau septembrī varam gaidīt Iron Man 2 Blu-ray, lai filmu noskatītos vēlreiz iekš Full HD, tālāk 2011. gada maija mēnesī mana nākošā gada visgaidītākā filma “Thor”, pēc tam jūlījā mana nākošā gada otra gaidītākā filma “Captain America” un 2012, gadā “Avengers”, pēc, kura noteikti varam gaidīt “Iron Man 3″ un citu ekranizāciju vēl nepiedzīvojušu supervaroņu solo uznācienus, kā piemēram “Ant-Man”, “Doctor Strange” un pēc tam jau drošvien “Avengers 2, 3, 4, 5, 6″ un vēl visu ko. Jā, esmu ļoti liels Marvel komiksu ekranizāciju cienītājs.

Pagājušajā rudens-pavasara sezonā tika rādīts tāds seriāls “FlashForward”. Seriāls bija interesants un diezgan liela vēriena, tomēr brīžiem tas kļuva lēns un sviestains, kā rezultātā skatītāju skaits kritās un seriāls tika atcelts. Žēl, jo potenciāls bija, bet pats stulbākais ir tas, ka seriālā netikai netika noslēgtas iesāktās sižeta līnijas, bet arī tika atstāts pamatīgs cliffhanger. Praktiski sanāk, ka viss tas laiks ko veltīju seriālam ir liekams kaķim zem astes. Un ar “FlashForward” nebūs kā ar “Jericho”, kur fani panāca, lai tiktu uzfilmēts kāds turpinājums. Tiešām žēl.

Tālāk šī pavasara beigās startēja seriāls “Happy Town”. Diezgan interesants mistikas, drāmas un detektīva apvienojums, pat atgādināja izcilo “Twin Peaks”. Diemžēl reitingi bija ļoti zemi un seriāls tika atcelts. It kā, jau iznāca visa sezona līdz galam, bet seriāls reāli palika karājoties gaisā – pēdējā sērijā bija iebāzts debīls sižeta pavērsiens un īstenībā pēdējās sērijas bija drausmīgi sliktas, bet vienalga bija interese saņemt normālu atrisinājumu.

Nu lūk – šie ir tikai divi konkrēti piemēri no šī gada, kad seriāli tiek atcelti, tas pats “Twin Peaks” jau arī savulaik palika nepabeigts ar diezgan nopietnu cliffhanger’u, kas nemaz nebija patīkami. Pareizs solis no studiju puses šajos gadījumos būtu atceļot seriālus vismaz uzfilmēt sakarīgu noslēgumu, nevis atstāt nepabeigtu stāstu. Reāli es vairs nevaru droši sākt sekot līdzi jauniem seriāliem, jo atcelts var tikt jebkurš.

Ja man būtu jāizvēlas starp labu burgeri un jebkuru citu ēdienu – es izvēlētos burgeri. Esmu liels burgeru cienītājs, tomēr ikdienā nemaz tik daudz tos nepatērēju, šad un tad tik ieskrienu McDonaldā vai Hesburgerā. Tad nu lūk – sēdēju es mājās un izdomāju, ka jāpagatavo burgeris, pēc tikko galvā izdomātas receptes.

Sastāvdaļas: Burgeru maizītes (nopērkamas visos lielveikalos), liellopu gaļa (ar šo man baigi paveicās, jo tirgū bija nopērkama super svaiga un sulīga gaļa, kuru tur pat uz vietas samala), tomāts, salātu lapas, sīpols, kečups (ļoti labs un garšīgs ir “Francis” kečups pikantais). Viss.

Pagatavošana: Uz vienu burgeru ir nepieciešams 100 grami gaļas. Liellopu gaļai klāt pievieno tikai sāli un piparus, gaļu vēlams uztaisīt plānu un lielāku par burgera maizi, jo cepjot gaļa savilksies. Burgeru maizītes pārgriež uz pusēm un nedaudz uzgrauzdē (piemēram krāsnī). Gaļu cepj eļļā uz uzkarsētas pannas. Kad gaļa ir gatava burgera izkārtojums ir sekojošs – burgera maizītei virsū uzliek vairākus sīpolu gredzenus, pa virsu uzspiež kečupu, tālāk virsū liek gaļu, tai pa virsu tomāta šķeli, tomātam virsū salātu lapas un pa virsu burgera mazīti. Gatavs.

Iznākums: Burgeris sanāca ļoti sulīgs un garšīgs, personīgi man nekādas citas papildus sastāvdaļas neprasijās, apēdu divus tādus un jutos ļoti labi paēdis. Tā kā iesaku pamēģināt.

Papildus norādījumi: Klāt dzeram alu.

Kamēr man vēl ir brīvlaiks, cenšos laiku patērēt lietderīgi, tāpēc daļu no tā veltu tam, lai noskatītos daudzas neredzētas filmas un seriālus. Tad nu viens no seriāliem, kuru tikko pabeidzu skatīties ir “Bored To Death”, kurš startēja pagājušā gada septembrī. Seriāla pirmajā sezonā ir tikai astoņas, aptuveni trīsdesmit mīnūtes garas sērijas, bet jau rudenī ir gaidāma otrā sezona.

Seriāls stāsta par Džonatanu (Jason Schwartzman), kurš, pēc šķiršanās ar savu draudzeni, Craiglist portālā izliek sludinājumu piedāvājot privātdetektīva pakalpojumus (protams viņš nav nekāds privātdetektīvs). Attiecīgi arī parādās klienti ar dažādiem lūgumiem.Tad vēl Džonatanam ir divi draugi, kuru lomās ir Ted Danson un Zach Galifianakis.

“Bored To Death” ir ļoti labs un izklaidējošs seriāls ar labu humoru un spēju skatītājā radīt interesi par notiekošo, pateicoties tēliem un visām situācijām, kurās galvenais varonis iekuļas. Īstenībā pat jābrīnās cik veiksmīgi autoriem ir izdevies vienas trīsdemit minūtes īsas sērijas laikā daudz paspēt izdarīt, iepazīstināt ar lietu un to atrisināt, pilnībā neko nesasteidzot un vēl virzīt uz priekšu tēlu dzīves. Pie tam seriāls pirmās piecas sērijas ļoti interesanti uzreiz kopā nesalaida visus trīs galvenos tēlus, bet ļava mums skatītājam vērot tikai kā galvenais varonis saspēlējas vienlaicīgi ar vienu no saviem draugiem, bet kad no sestās sērijas visi trīs tēli tika palaisti kopā, tad seriāls kļuva vienkārši izcils. Bija pilnīgi jūtams kvalitātes pieaugums sezonas laikā, tāpat sērijām ejot uz priekšu tas kļuva daudz interesantāks un izklaidējošāks. Tā kā – iesaku visiem, kas vēl nav paguvuši, seriālu ievērtet, kvalitatīva izklaide garantēta. Ar nepacietību gaidu otro sezonu, un vispār šoruden būs tik daudz labu seriālu, ko skatīties.

Tie, kas mani pazīst, vai tie, kas savulaik ir lasījuši rakstu “Datorspēles“, kurā es īsumā iepazīstināju lasītājus ar savu datorspēļu vēsturi, zinās, ka, jau diezgan sen es vairs spēles nespēlēju un tās mani nesaista.

Tad nu lūk, vakar sērfoju pa interneta plašumiem, lasīju informāciju par jauno filmu “Predators” kādā fanu lapā un tā nejauši uzgāju informāciju, ka šī gada sākumā ir iznākusi spēle “Aliens Vs Predator”, atceros, kā vēl savulaik jaunībā spēlēju AVP 2, paskatījos spēles gameplay video, izskatijās, ka spēle perfekti rada to atmosfēru no filmas “Aliens” (kas, manuprāt, ir labākā no visām Alien’u filmām). Sakārojās spēli iemēģināt. Pie viena arī uzzināju, ka mans nu jau divus gadus vecais PC īstenībā vēl joprojām ir baigi jaudīgs. Tālāk sekoja nepatīkamie aspekti – spēle sver ~ 16GB, kamēr novilkās, kamēr atarhivēju, kamēr uzinstalēju pagāja daudz laika, pēc tam vēl, lai spēli palaistu vajadzēja internetos meklēt kādus tur .dll failus un, kad beidzot spēle aizgāja – sākotnēji skaņas arī nebija, praktiski bija zudusi vēlme spēlēt. Pati spēle arī izrādijās diezgan viduvēja, biju gaidījis iespaidīgāku grafiku un vēl sazin ko, ņemot vērā, ka cik sen atpakaļ iznāca Half-Life 2, tad tagad – 2010-tajā gadā būtu jabūt nezin cik iespaidīgam geimam. Spēlējot AVP kā marine ir diezgan garlaicīga skradīšana pa koridoriem un šaudīšanās, spēlēt kā predator’am jau nedaudz interesantāk, bet kopumā likās ļoti vienmuļa spēle. Tulīt pat arī to izdzēsu. Vispār tik daudz laika vakar bezjēdzīgi iztērēju, ka pilnīgi žēl, vienīgais pozitīvais aspekts – atkārtoti sapratu, ka spēles tik tiešām mani nesaista.

Pagājušajās brīvdienās devos tālāk no Rīgas centra, kur internets nav pieejams. Protams uz manas Nokia e65 to var pieslēgt, bet es vienkārši neciešu tik mazus ekrānus, bet tā kā tagad man ir MacBook’s tad problēma ir atrisināta, atliek Mac’am tikai pieslēgt internetu no mobīlā telefona. Nedaudz pagoglēju un izrādijās, ka tas ir ļoti vienkārši izdarāms.

Es lietoju OKarti un viņiem ir tāds pakalpojums kā internets par fiksēto maksu dienā (lēns ātrums, bet pietiekams, lai iečekotu meilu, twitter un pasērfotu netā). Lai viss strādātu telefonā ir jānomaina piekļuves punkts uz internet.lmt.lv, kas ir atrodams zem rīki/uzstādījumi/savienojums/pakešdati. Tālāk iekš MacBook’a ir zem System Preferences/Network jānospiež Create a new service un jāizvēlas – Bluetooth DUN. Tālāk izmantojot Bluetooth jāsavieno Mac’s ar telefonu un pie tiem pašiem System Preferences, kur ir Telephone Number jāieraksta *99#, kas liek telefonam savienoties ar GPRS, spiežam Connect. Un tas arī ir viss, internets visur un vienmēr kamēr ir kredīts un zona.

Ir tāda lietā kā video čatrulete (piemēram Chatroulette.com), kurai tu pieslēdzies ar savu webkameru un tiec savientos ar kādu pilnīgi random svešinieku no jebkuras pasaules malas, nepatīk – spied next, un tiec savienots ar nākamo personu, vai kādu dzimumlocekli.

Tad nu viens čalis vārdā Mertons ierakstīja dažus video (un tos nopublicēja iekš youtube.com), kuros viņš čatruletē spēlē piano un freestailo ar čatā satiktajām personām. Ar tikai diviem video, kuri iznāca marta mēnesī Mertons jau ir #89 – Most Subscribed (All Time) un video skatīti jau vairākus miljonus reižu.

Un tad nu tieši vakar ir iznācis ilgi gaidītais Chat Roulette Funny Piano Improv #3:

Saite uz video.

Atklāti sakot trešais video nav tik labs kā divi iepriekšējie, šoreiz Mertons varbūt nedaudz par daudz cenšās būt smieklīgs, kā arī pirmajā un otrajā video bija labāka lirika un lipīgākas melodijas, tāpēc labāk, kas vēl nav redzējuši iepriekšējos video, iesaku to izdarīt: Turpināt lasīt rakstu »

Kādu mēnesi atpakaļ MADARA Cosmetics izlaida jaunus eko-dzērienus, kurus visi steidzās testēt, bija interesanti palasīt cik daudziem šie dzērieni negaršo un liekas pretīgi, kamēr daži ir stāvā sajūsmā. Pats sākotnēji nebiju ieinteresēts dzērienus pagaršot, jo cik lasīju – tie bija pieejami tikai MADARA veikalos un ne jau es iešu tos mekēt. Tomēr nesen uzzināju, ka šīs limonādes ir nopērkamas arī lielajos RIMI veikalos, tā kā viens tāds RIMI atrodās ķipsalā, kur tieši vakar man bija darīšanas, izdomāju iegādāties visas četras pudeles. Tomēr iekš RIMI nebija nevienas Anna Mint pudeles, nepirku pārējās, jo, ja testēju tad testēju visas četras, tāpēc speciāli aizbraucu uz Spici (kas man ir pa ceļam uz mājām). Spices RIMI vispār nebija tādu dzērienu, bet par laimi izrādijās, ka Spicē ir pats Madara veikals, kurā arī iegādājos visas četras pudeles par 3.40Ls, diezgan padārgi, lai neteiktu vairāk.

Pudeles ir no stikla, vizuāli tās atgādina grādīgos dzērienus, uz etiķetēm ir interesanti aprakstīts attiecīgais dzēriens un jāatzīst, ka nosaukumi arī labi izdomāti. Pirms testēšanas tās atdzesēju un pa vienai izdzēru dienas laikā.

Ralph Pumpkin – aromāts tāds vājšs, tomēr varēja sajust kaut kādu ābolu un ķirbju smaržu, garšo kā minerālūdens kurš ir atšķaidīts ar sulu mazos daudzumos, konkrēti ābolus nejutu, it kā krustnagliņas, varbūt ķirbis, tāds īpatnējs garšu sajaukums, protams pati garša ir pavāja un dzēriens nemaz nav salds, kas ir pozitīvs aspekts. Kopumā iekšā iegāja ātri un nepatīkamu pēcgaršu neatsāja, bet arī nekas īpaši patīkams tajā garšā nebija. Parasts minerālūdens ir daudz reižu labāka alternatīva.

Anna Mint – aromāts atgādināja zobu pastu, garšo pēc minerālūdeņa, kurš atšķaidīts ar zobu pastu, klāt vēl cukurs, mutē paliek nepatīkama pēcgarša. Atklāti sakot Anna Mint ir tiešām negaršīgs, simts reižu labāka alternatīva šim dzērienam būtu padzerties minerālūdeni un pēc tam pakožļat kādu košļeni vai iztīrīt zobus.

Richard Berry – aromāts nedaudz atgādināja pretīgos klepu sīrupus, sabijos, bet kad pagaršoju – izrādijās, ka viss ir OK. Garša tikai nedaudz par saldu, varēja sajust skābeno meža ogu garšu, kopumā labs dzēriens, bet nav nekas tik īpašs, lai baigi gribētos vēl.

Betty Rose – Aromāts tāds saldens, nedaudz pat vilka uz ko līdzīgu Richard Berry, garša arī tāda diezgan saldena, atgādināja tās salkanās košļenes, vai tās limonādes, kas garšo pēc “ziepēm”. Man negaršoja, bet riebumu neizraisīja.

Sanāk, ka no četriem dzērieniem īsteni labs ir tikai viens – Richard Berry, bet ne tik labs, lai maksātu 0.85Ls par 0.275l pudeli. Tā kā MADARA drinks = Fail. Un vispār es tā pat nebiju MADARA drinks mērķauditorija, jo ikdienā dzeru tikai tīru ūdeni, vai mājās tēju un alu, nekādas limonādes, enerģijas dzērienus un sulas nelietoju.